Mājdzīvnieku kriptokoku antigēna noteikšanas komplektu (lateksa imūnhromatogrāfija) tiek izmantots kriptokoku antigēnu ātra noteikšanai mājdzīvnieku kaķu un suņu paraugos, un to var izmantot arī kā palīdzību kriptokokozes diagnostikā.
Kriptokokoze ir hroniska vai subakūta sēnīšu slimība zīdītājiem un cilvēkiem, ko izraisa Cryptococcus neoformans. Klīniskie simptomi atšķiras atkarībā no jaunā kriptokoku (elpošanas un ādas infekciju) uzbrukuma vietas.
Kaķiem kriptokokoze galvenokārt ietekmē augšējo elpceļu. Ietekmētie kaķi, kas atrodas ar šķaudīšanu un biežu strutainas, gļotādas vai hemorāģisku deguna sekrēciju izdalīšanos no vienas vai abām nāsīm, bieži sajauc ar nelielu daudzumu granulētu audu. Deguna tilts ir pietūkušies, ciets un dažreiz čūlains. Submandibular un muguras rīkles limfmezgli ir palielināti un cieti, bet nav sāpīgi palpācijai. Reizēm Cryptococcus neoformans uzbrūk plaušām ar klepu, aizdusu ar Rales un pat sistēmiskiem simptomiem, piemēram, paaugstinātu temperatūru.
Suņi, visticamāk, ir inficēti ar centrālo nervu sistēmu pēc garīgās depresijas, riņķošanas, ataksijas, pakaļējās ceturtdaļas paralīzes, dažādu izmēru skolēniem, akluma un smakas izjūtas un citu simptomu skolēniem.
Ja Cryptococcus uzbrūk ādai vai subkutāniem audiem, tas parasti izraisa papulas, mezgliņus vai abscesus uz kaķu galvas, kas sadalās un izdalās strutas un asinis. Suņiem āda visā ķermenī ir jutīga pret slimību. Jaunas acs kriptokoku infekcijas var izraisīt priekšējo uveītu, granulomatozu koroidālo retinītu, optisko neirītu, radzenes mākoņu un dažos gadījumos aklumu.
Kriptokoku infekciju laboratoriskie testi ietver iekrāsotu mikroskopisku audu šķidrumu un sekrēciju pārbaudi, slimu materiālu izolāciju un kultūru, kas inokulēta barotnēs; un kriptokoku antigēnu seroloģiskā diagnoze, izmantojot lateksa aglutināciju vai ar enzīmu saistītu imunitāti.